Tukša grāmata.

Šodien izlasīju grāmatu. Jocīga sajūta. Liekas, ka manī ir iekļuvis tukšums, caurvējš vai vienkarši izrauts akmens no sienas, kur tagad ir palicis caurums. Es lasīju dzeju. Pēdējo dzejoli lasīju lēni, lēni, lai kārtīgi varētu to izbaudīt. Dzejoļa pēdējo rindiņu izlasīju vairākas reizes.
Nekad nebiju domājusi, ka izlasot grāmatu, manī kādreiz ienāks šī sajūta.. Laikam jau taisnība, ka viss reiz notiek pirmo reizi.
Nekas nav labāks, kā silta sega, lieliska dzeja un karsta zāļu tēja.