Ziema.

Es gribētu būt lācis, kurš guļ ziemas miegu.

Kaķis

Kaķis man pieglaudās.
Kaķis sāka murrāt.

Tukša grāmata.

Šodien izlasīju grāmatu. Jocīga sajūta. Liekas, ka manī ir iekļuvis tukšums, caurvējš vai vienkarši izrauts akmens no sienas, kur tagad ir palicis caurums. Es lasīju dzeju. Pēdējo dzejoli lasīju lēni, lēni, lai kārtīgi varētu to izbaudīt. Dzejoļa pēdējo rindiņu izlasīju vairākas reizes.
Nekad nebiju domājusi, ka izlasot grāmatu, manī kādreiz ienāks šī sajūta.. Laikam jau taisnība, ka viss reiz notiek pirmo reizi.
Nekas nav labāks, kā silta sega, lieliska dzeja un karsta zāļu tēja.

Klāvs.

Daba ņem elpu ciet
Daba ņem elpu ciet.
Zāle kā neprātā aug.
Bet nav viena cilvēka pļavā...

Nuja ...
Viņš ir miris jau.

Un skatos kā daltoniķis
uz dabas orģijām apkārt.
Kur junkurs? Kam netramda peles?

Nuja ...
Sen jau ir pakārts.

Sazaļo, zaļā vasariņ.
Cilājies, viļņojies, lauks.
Es gan šo burvību nejūtu ...

Nuja.
Esmu jau auksts.

Dvēselē džinkst un džinkst
kāds brutāli pārrauts vads.

Izkapti atvēzētu

fiksē bezjūtu acs.